- 1/29/18 10:47 am
-
Tev ir taisnība tādā nozīmē, ka ateisms pats par sevi ir tikai neticība dievam vai dieviem, nevis kaut kāda morāla uzskatu sistēma. Tomēr tas bieži vien iet rokrokā ar tādām lietām kā racionālisms un humānisms, bet tās lietas gan var nest gaismu amorālā pasaulē.
Saukšana atpakaļ pēc tradīcijas nav tik daudz vēlme atgriezties pagātnē kā sarūgtinājums par to, kāda pasaule ir tagad; gribas patverties kaut kādā pagātnē, kas -- it īpaši tad, ja pats to neesi piedzīvojis -- šķiet daudz jaukāka, saprotamāka un kārtīgāka. Kaut vai šitie Padsavienības fanāti, kas piedzimuši jau pēc viņas beigām: viņi nefano par rindām pēc sviesta vai pavēstēm ierasties uz pārrunām VDK, viņiem šķiet, ka padomiskā pagātne ir lieliska atbilde neveiksmīgajai tagadnei. Bet, ja nu Padsavienība tiešām atgrieztos, daudziem tā sajūsma atsaltu līdz ar pirmo reizi, kad ments viņu aizturētu par to, ka dienas laikā aizgājis uz kino (true story, btw).
Tas pats ar kristietību. Fanot par kristietību kā alternātīvu mūsdienu pasaulei ir saprotami un varbūt pat zināmā mērā mīlīgi. Taču ir aizdomas, ka mūsdienu jaunietis tomēr tā neērti sajustos, kad baznīcā viņu sāktu močīt par pirmslaulības dzimumsakariem un stāstīt, kā viņš ir pelnījis degt ellē (un arī true story).