To var pārfrāzēt kā “viņiem ir citi kritēriji risku izvērtēšanai” :D

Pieņemu, ka tie krievi, ar ko Patonam amata īpatnību dēļ sanāca tikties, tiešām izcili atbilda šim aprakstam.

Man savukārt sirdij ļoti tuvs cits anekdotisks pastāsts, kas, šķiet, arī diezgan labi raksturo lielo brāļu tautu (diemžēl neatminos ne avotu, ne detaļas; ja nemaldos, kaut kādā tolaik vēl neatkarīgā NTV raidījumā bija minēts.) Kaut kad divtūkstošo pašā sākumā, drīz pēc tam, kad Putins sāka būvēt savu "varas vertikāli", kaut kādām tantiņām kaut kur Krievijā (hei, es teicu, ka detaļas neatminos) jaunieceltais vietvaldis bez īpašām ceremonijām atņēma dārziņus. Nu tā, ka piesūta paziņojumus – tā, viss, turpmāk vairs nekādu dārziņu nebūs, savāciet mantiņas, no tāda un tāda viss tiek nolīdzināts [un beigu beigās uz tās zemes kaut kas vajadzīgāks uzcelts].

Un tak tās tantiņas, kas nemaz ne tik ilgi dēmokrātijā nebija dzīvojušas, tikai deviņdesmitajos – viņas tiešām pa to laiku bija ielauzījušās dēmokrātijā. Ņēmās rīkot piketus, rakstīt vēstules kam nu tur, bīdīt pilsonisko iniciātīvu un parakstu vākšanas, un tādā garā. Un bijušas apņēmības pilnas, ka vara tiešām nesabradās jaunos dēmokrātijas asnus.

Viss gan beidzies ne ar ko, vara diezgan amuzēta paskaidrojusi, jūs ko, šitādi triki vairs neiet cauri, nav te vairs nekādas dēmokrātijas, ir tikai mēs apspriedāmies un es nolēmu. Bet iniciātīva patikusi tik ļoti, ka pat iztikuši bez arestiem un vardarbīgas protestētāju izgaiņāšanas.

Visas tautas ir kaut kādā mērā vergu tautas, bet krievu savu no savas verdzības iemācījušies ķert kaifu. Kā tie džeki āfrikā, kas dolbās no ekskrementu gāzēm. Gud for dem i gess.

Vilku barā jāgaudo līdz...

Ļoti atbilstošs jūzepikč priekš tāda apgalvojuma.

Tikai nevis vilku barā, bet bārā.

(btw, ullvi bļaķ, kāpēc tavā lapā nevar dzēst savu postu? Nah paslēpi podziņu?)