ululate's Journal

11:05am: lai slavēts veikals ceļotājs ar savām atlaidēm, man tagad ir tāda mammut šalle, ko es acīmredzot novilkšu tikai pavasarī

11:20am: uz citas nots pastāstīšu, ka mans šībrīža labākais preses vingrojums ir apsēsties uz stieņa, ar pēdām aizāķēties aiz otra stieņa un atlaisties uz leju/piecelties augšā 20x2 reizes. vingrojot nepaspēj pat piekust, bet prese sāp divas dienas (turklāt vingrojot izskaties pēc īsta ielu vingrotāja, kurš zina, ko dara)

11:13am: mani paņēma uz rakstīšanas nometni, bet nepaņēma uz programmēšanas kursiem (287 cilvēki uz sešām vietām)

tā tas universs sēj gan dāvaniņas, gan kakiņas pār mani

tagad nožēloju, ka nepieteicos arī par sansusī brīvprātīgo, jo bažījos, ka tāpat netikšu programmēšanas dēļ, haha

9:48pm: es gribētu uz retrītu, kur visu laiku ir jārunā

es tik maz praktizēju runāšanu savā ikdienā

1:10pm:

4:13pm: fb ieraudzīju lapu Pāvests Latvijā 2018, kur jau ir uzsaukumi "uzadi Pāvestam zeķes"

man gribētos kkur pasūtīt nevainojamu pāvesta kostīmu un tajā iet svētceļojumā uz Aglonu the young pope garā

8:53am: vakar aizskrēju uz supervaroņu treniņu, kas notiek uz grīziņkalna kāpnēm. laikam pāršāvu pār strīpu, jo pēc treniņa, ejot mājās, kārtējo reizi piedzīvoju redzes traucējumus. 

2:15pm: ļaudis turpina intensīvi pieteikties jāņot pie mums, acīmredzot gaidījuši līdz pēdējam, cerot uz negaidītu much fun, bet beigās nolēmuši izmantot šo drošo variantu

daudzi man jautā kur tad ir ēdienu saraksts, ko mums atvest, ko tad visi ēdīsim un tā līdz bezgalībai, bet es esmu nolēmusi izlikties, ka arī esmu atbraukusi ciemos, un ēdienu sarakstus atvēlu katram pašam taisīt

visu laiku intensīvi līst un intensīvi spīd saule

5:27pm: astoņas stundas tīrīju bērzciema virtuvi

piem nomazgāju kafijas piena trauciņu baltas govs formā

savācu peļu uzdzīves paliekas skapīšos

tagad mēs paši te varēsim līksmi uzdzīvot

6:09pm: +ir tik silts
ko tu dari
kad tu aizej
tu aizej mežā viens
vai tu jautri uzsvilpo
piecērt kāju
uzdejot
ir tik silts
tu aizej mežā viens
izgaist tavs vārds
tu esi mežā viens
ir tik silts
tu izģērbies
oranžā gaisā lido vieglas pūciņas
klusums
tu esi mežā viens
kails mežā viens
ir tik silts
gandrīz trūkst gaisa
tu esi kails
mežā viens
tu nesvilpo
nepiecērt kāju
jautri nedejo
tu esi viens
apsēdies sūnās
tās ir tik siltas
tu atplet kājas
saule spīd tieši uz dibena
ir tik silts
gandrīz trūkst gaisa
atlaidies uz muguras
saule spīd tieši uz dibena
tu esi saule
tu esi sūnas
tu esi nokaltis zariņš
tu esi maza puķīte
tu esi kukainīts
tu esi sakne zem zemes
tu esi sakne virs zemes
ko dedzina saule
tu esi micēlijs
tu esi trūdi
tu esi sakarsušas smiltis
tu esi kails
mežā viens
ir tik silts
tu sauļo dibenu+

7:52pm: tātad, ko es gribēju ierakstīt, sēžot viena kkc terasē

kaut ko par cilvēkiem

pacēlu acis un atcerējos

ir tādi cilvēki uz kuriem gribas bezgalīgi skatīties, vienkārši ilgstoši (vienkārši ilgstoši) blenzt

8:02pm: nopirku smaržīgo smilšu neļķu stādiņus, kopā 3. man šķiet, ka mani kārtējo reizi c-tirgū apšmauca, 9eur par 3stādiem, bet 'tādus jūs citur neatradīsiet, šitās ir vietējās, pārziemos'

9:31am: manī ir liels klaidoņa potenciāls
šogad izdevās pieveikt kolka-dubulti distanci. pa ceļam bija vairāki tumši brīži, kuros es sev bargi sacīju - nedrīkst pēc tam atcerēties tikai skaisto, lūdzu, nekad mūžā vairs neej šajā pārgājienā. bet es jau tagad zinu, ka noteikti iešu atkal.

šis pārgājiens tieši vizuāli ir nenormāli skaists, kaltenes-mērsraga pludmalē visu nakti debesis ir oranžas un bezgalīgais saulriets lēnām kļūst par saullēktu. tajā galā pavasaris sākas vēlāk, tāpēc pārgājiena laikā zied un smaržo pilnīgi viss - ceriņi (iespaidīgos daudzumos), gaiļbikši, ievas, plūmes, visdas man nezināmas puķītes, nu vispār sajūta kā botāniskajā dārzā.

arī gulēt ārā, kāpās, ir drausmīgi forši, es sapratu, ka varētu visu vasaru gulēt ārā, vienkārši izritinot guļammaisu.

vislabākais, ka smalkās la sportivas kedas uzberza tulznas, tāpēc bērzciemā es uzvilku noname krokšus "uz dažiem kilometriem" un šajos krokšos nogāju līdz dubultiem :) tā ka viss tiešām ir galvā un sirdī, nevis kedās un aprīkojumā :)

2:18pm: saulesbrilles ar spoguļstikliem ļauj visu laiku būt paslēpušamies savā zaru būdiņā no kuras tu liegi smaidi un skaties debesīs caur lapu jumtu

9:29am: spotify algoritmam trūkst niansētas izpratnes par lietām, pēc pnd albuma viņš man uzkruķī donu

3:15pm: interesanti, kā slikti uzrakstītu tekstu uztver cilvēki, kuri paši nemāk komatus? viņiem droši vien netraucē un pat nepamana. tātad trūkstošie un liekie komati, kas automātiski dedzina manas acis, ir manis pašas problēma, tā teikt arodslimība.

skatu visādus sludinājumus un lasu uzņēmumu mājaslapas - mārketologi sevi prezentē kā smalkus ekspertus, bet nemāk nieka komatus un sakarīgi sakombinēt teikumu. vai tad plūstoša valoda un labi strukturēts teksts nenozīmē arī domas skaidrību? kafijām naudas pietiek, bet valodas cilvēkam, kas to visu apravētu, nepietiek. nu labi, tās blogu sadaļas droši vien paredzētas tikai sērčendžiniem, bet tāpat. aarrggghhhh.

//plēš matus, saķer galvu, aizver datoru, aizskrien pļavā (true story, šodien mazliet noskrēju no ierastās takas un zālē atradu nelielu violetu ķirzaku (spēļu))

3:54pm: šodien aizgāju spontānā vienpārgājienā dubulti-bigauņciems. redzēju daudz gājputnu.

10:56am: acīmredzot vairs nepietiek noskrieties līdz pagurumam, šorīt aizbraucu arī iemērkties avotā, elpa gan aizsitās, bet pēc tam sajūta brīnišķīga

9:18pm: kkāds espaņolu uzlidojums, 7dien noskrien ziemu piedalījās apm 60 spāņu (liela daļa skrēja šortos! plikām kājām!), tagad kkc centrā dirn 7 spāņi un ar saviem kavron marikon arriba grauj nostaļģiju melanholiju depresiju klusumu 1dienas garlaicību būt latvietim vai tu esi trako nama materiāls drīkst es te piesēdīšu

11:15am: spotify man sestdienas rīta discover pleilistē ielicis dziesmu lucifer's the light of the world

8:12pm: lasīju desmit gadus vecus čatus, vienā no tiem es sūdzos, ka "apnicis izskatīties pēc sūdaina frankenšteina"

izraisīja šausmīgu smieklu lēkmi

9:31am: tā ir grāmata!
klausos romāna varoni cik vien skaļi man te ierīces ļauj, tā ir tā upe, kurā es neiekāpšu otrreiz

3:52am: es jūtos tik vientuļa, it kā nekad dzīvē nebūtu satikusi nevienu cilvēku

12:31am: klinikum kolegium musicum riga

9:31pm: šodien aprit kāda piektā diena, kopš es apņēmos katru dienu savā cibā ierakstīt kādu neitrālu teikumu un tā arī neko neierakstīju