ululate's Journal

1:51pm: vakar bijām pirmā sniega pārgājienā, 15km priedaine-bolderāja ar novirzīšanos no takām pa brikšņiem un kāpām. treniņpārgājiens ar hantelēm somā, citi bija sakrāvuši grāmatas somā, lai smagāk. vispār vienīgais veids, kā izturēt šos laikapstākļus, ir aktīvs sports - intensīvs pārgājiens vai skriešana. nesen pieķēru sevi pie domas, ka vairs nesaprotu, kā var negribēties mazliet piekust skrienot vai vingrojot, vismaz šobrīd tas faktiski ir mans vienīgais prieka avots

1:00pm: izcili, varu izslēgt pharmakon, jo lejā sāka zāģēt acīmredzot radiatorus vai ko citu tikpat skanīgu

1:02pm: raidījuma Tīrklultūra intro ierunājusi Marina Abramoviča, es tikmēr klabinu, klabinu, klabinu, esmu sev apsolījusi, ka varēšu iet pusstundu atlaisties, kad tikšu līdz 2k failam, līdz tam vēl ir atlikuši 11 mazāki faili, fak mai laif, to sūdu neviens nelasīs, visi šie uzklabinātie burtiņi izkūp debesīs, ieiet pa taisno melnajā matērijā un pārvēršas par neko, es esmu nebūtības zirneklītis, pirkstiņi zib un vērpj tukšumu

visu laiku gribas nomest šo ķermeni kā nevajadzīgu mētelīti, šķiet, ka tā varētu tikt vaļā no nebeidzamajām, nevajadzīgajām, nepamatotajām ciešanām, cenšos apsisties pēc iespējas biežāk, bet naži visam duras cauri, pah, pah, pah, še tev

ļoti ceru, ka skaņu mežā mani izkratīs un atbrīvos

11:07am: denverā pirmo reizi mūžā aizgāju legāli nopirkt zāli - ieej kanabutikā, pie lodziņa atdod pasi, tad ej tālāk līdz badtenderiem, kuri dod smaržot no lielām burkām, te mums ir tāds un šeit atkal šāds, kādu thc procentu vēlaties? vai gribat sativu vai indiku vai hibrīdu? eadibles - aaargghh, gumijlācīši un izcilas šokolādes, apēd gabaliņu un lēnām pa visu ķermeni izplūst siltums un gaisma.

vienlaikus pašā pilsētā nekā nemana stouneru kultūru, es biju domājusi, ka jebkurā suvenīru veikalā būs grinderi u.c. lietas biezā klājienā, bet nekā, nebija arī veiplaundžu vai kaut kādu tādu vietu. iespējams, jāpadzīvo uz vietas ilgāku laiku, lai to visu atrastu un saprastu.

9:21am: rīga pēc ņujorkas šķiet kā milzīgs, zaļš parks bez cilvēkiem

ņujorkā dzīvojām airbnb pie taimskvēra - faktiski pagrabā, pie ieejas bija paziņojums sarkaniem burtiem, ka visiem jāizvācas dēļ neatļautas būvniecības (t.i., mūsu apdzīvojamā pagraba dēļ) un visus, kas to neievēros, var arestēt :) par šo mazo būcenīti ar vienīgo logu uz izgāztuvi maksājām 200eur naktī. mums to laipni izīrēja Gabija - ebrejiete no Ukrainas, kura bija ļoti forša un visu laiku pīpēja zāli. tagad ļoti novērtēju mūsu milzīgo rīgas dzīvokli, kurā ir tik daudz vietas un gaisa, un pa logiem redz kokus.

kopumā amerikā man patika labāk nekā es biju gaidījusi, pārsvarā gan dzīvojām denverā un braucām pa apkārtni, skatījāmies dabu, gājām pārgājienos. gribētos amerikā padzīvot uz vietas kādus 3-5 gadus, jo pa šīm gandrīz 3 nedēļām neko īsti nepaspējām. pēc atgriešanās novērtēju super garšīgos, nenormāli lētos ēdienus, kas mums te ir, visus tiešās pirkšanas labumus. ņujorkā paēst sūdīgas brokastis ar pretīgu kafiju mums visiem izmaksāja vidēji 60-80 dolārus, pizģets. gandrīz neko nenopirkām šajā pērc-pērc-pērc zemē, toties atvedām akmeņus no dažādām vietām (kopā ap 3kg, haha),lielus čiekurus un zemē atrastu kaktusu no moab dabas parka - ceru, ka izdosies ieaudzēt (īsti nezinu, kāpēc man šito vajadzēja, tam kaktusam ir šausmīgi daudz mazu adatiņu, ar kurām pieduras pilni pirksti, tiklīdz to kaktusu aiztiek).

kamēr bijām prom, kaķi piečurājuši visu, ko vien var piečurāt, visas mūsu gultas, segas, spilvenus, izsvaidītās drēbes utt :)

9:19am: protams, jāmēģina tikt līdz maratonam pēc visiem šiem neskaitāmajiem staminas treniņiem, bet ocr! vakar skrējām pa rumbulas džungļiem, pa dubļiem līdz viduklim, augšā lejā pa kalniņiem, visu skrējienu uz maiņām bija jānes līdzi mašīnas riepa, žļurkstoši grāvji, kuros aug mežonīgas piparmētras, aaarrrghhhh, lieliski pavadīts vakars un viss ķermenis vienmērīgi sāp, nē, es mānos, visvairāk sāp celis, ar kuru iebraucu kkādās toksiskās nātrēs

pēc tam peldējāmies saulrieta gaismā

3:30pm: I'm the skytender at KlingenBerlin

11:41am: astrālā stacija

9:25am: I'm a strong confident woman
hahā, izrādās, ka savā grupā no 20 dalībniecēm drosmes skrējienu noskrēju kā piektā, tas mani šausmīgi iepriecina. es biju pārliecināta, ka kuļos pa beigu galu kā vienmēr šajā dzīvē. būtu tikai mazliet sev ticējusi un noskrējusi par nieka 2 minūtēm ātrāk, būtu trešā. tik grūtā distancē! līdz septembrim jāiemācās ātrāk lekt pāri sienai. tagad iegūtie zilumi man patīk vēl vairāk.

11:06am: Vai šorīt esi jau stājies kaķu komisijas priekšā? Kāds bija vērtējums?

10:16pm: vai rītdien mēs varēsim teikt, ka lieldienas ir rītdien?

10:19am: zeķes no svečturiem

3:06pm: kāpēc visur pilsētā un veikalos nav milzīgi plakāti ar tekstu 'protams, ka tu mirsti, bet ne šajā mirklī, nomierinies'

citādi jūtos kā palle viens pats pasaulē, pat blakus ejošs cilvēks šķiet gaismas gadu attālumā un asfalts skalojas ap kājām kā jūra

12:13pm: simts gadus nebiju bankā bijusi, sweds laikam domā, ka ir baigā hipsteru banka, filiāle-kafejnīca, viss baltā plastmasā, kokā un metālā

4:11pm: man šodien paliek 35, tas ir drausmīgi.
tepat cibā izlasīju putnu kameru ieteikumu. tā nu visu dienu ik pa laikam iegrimstu vērošanā. atnāca undīne no skolas, es viņai rādu - rekur tagad ligzda tukša, bet noteikti kāds atlidos. viņa man saka - bet mammīt, tur taču var patīt uz atpakaļu un paskatīties uz pašiem putniem! tā arī ir. 

2:57pm: utopia calling
šokējoši, ka nasai piešķirti gandrīz 20miljardi, un pieņemts likums par cilvēku sūtīšanu uz marsu kā prioritāti. man šķiet galīgi greizi triekties kosmosā un nezin ko tur meklēt, kamēr nav saprasts, kā rodas dzīvība, ko nozīmē apziņa, kur atrodas domas, kā iespējams, ka cilvēki runā, un kas vispār ir cilvēks (spals vai asmens pasniedz roku, kas es esmu es vai esmu), kā arī - kas ir nauda, kāpēc mums tā vajadzīga un kā virzīties uz beznaudas (un bezdarba) pasauli. varbūt tas sen jau ir zināms un es neesmu lasījusi pareizās grāmatas. nupat taisni izlasīju tīla from zero to one un grāmatu par elonu, tāpēc patiesībā nasas 20miljardi, protams, nav šokējoši.

man šausmīgi gribas, lai cilvēki beidz būt dibeni, sadodas rokās un vienreiz par visām reizēm izmēģina, kas notiek, ja tiešām visi kļūst par vienu.

10:23am: iespējama kļūda aprēķinos
aiz garlaicības sarēķināju, ka pie esošā iedzīvotāju skaita dabiskā pieauguma (pagājušajā gadā -6499) mūsu pietiks vēl 305 gadiem

tātad 700 gadi verdzībā un 305 gadi lēnas agonijas jeb kopumā 1000 ciešanu gadi

9:54pm: pašā prombraukšanas vakarā aizgājām uz madrides hipsteru kvartālu, tur bija tik forši, žēl, ka nenobukoju tur mājiņu.

12:21pm: pa dienu klausos spāņu nacionālo radio. pamatā tēmas tādas pašas kā pie mums, viss ir slikti, korpucija, vai vai vai. bet man ļoti patīk, ka pa vidu ir visādi raidījumi, kur zvana ļaudis un SMEJAS, smejas tādiem guldzošiem smiekliem, smejas zvanītāji, smejas diktori.

man šķiet, ka lv akūti trūkst priecāšanās kā vērtības

(upd.: studijā ierodas karmena - karmena! es esmu tik priecīgs tevi redzēt! es arī esmu priecīga! karmena, es tevi mīlu! es tevi apskauju! hahaha! que allegria, te quiero, estupendo, hahaha un tā uz riņķi, ne miņas no vēlmes izstiept garu ģīmi un būt svinīgi skumjam)

9:22pm: Taņas dzimšanas dienā mani visvairāk šokēja tas, ka vistu pārplēsa uz pusēm, bet vīna pudeli - nesasita, vienkārši wtf

11:12am: vai būt sportistam ir noderīgi?
vakar āfterpārtijā tualetes poda mala bija norauta un viss apčurāts - es biju jau ilgi cietusies, tāpēc nācās ilgi čurāt un šajā bezgalīgajā puspietupienā tikai manas wallsita prasmes un krietnie cisku muskuļi paglāba no iekrišanas svešā urīnā

10:59pm: pa ilgiem laikiem biju kultūras cilvēks un aizgāju uz pēru gintu, dejoja maz, bet man viss dikti patika, sevišķi troļļi un nāve. vienīgi krēsli gan operā briesmīgi grab, tiklīdz cilvēks pagrozās, dažus gribējās turpat tumsā klusiņām nožņaugt, lai miers vienreiz.

atnākot mājās, iegūglēju, kas īsti ir balets un no kurienes. izrādās, ka tas ir gaužām jauns mākslas veids, tikai kopš renesanses laika un sākotnēji paredzēts karalisko kāzu viesu izklaidēšanai (kad dejotāji atdarinājuši pasniegtos ēdienus, piemēram, brokoļu deja!).

11:13am: katrā no mūsu kaķīšiem izpaužas mūsu ģimenes iņ un jaņ. tīģeris akceptē tikai mūs 4 un pārējiem ļaudīm sit ar ķepu un nīgri skatās, hinatam aka flafī flafiness viss pofig, viņš ir sexy and he knows it. atnāca montieris ievilkt zibensātruma netu, tīģeris pa taisno ielīda skapī un ierakās drēbēs, hinatiņš ložņā montierim ap kājām, aposta urbi un vispār visu kontrolē.

2:14pm: atnācu uz Brekti un pareizi darīju, ka neskrēju uzreiz, esmu te viena pati. kkur lasīju, ka telpas par plašu šai izstādei, man šķiet tieši pretēji, varēja vēl vairāk izvērst. ēnas veido robotus, pa grīdu izmētāti aizlauzti krūšukurvji. te ir tik silts un tumšs, nomierinoša skaņa, pietrūkst iespējas apsēsties un pahibernēt, skaņu vēl par gramu skaļāk. es laikam aizmigtu. gribētu būt šeit eksponāts, melns, ķēdēs iekārts pikucis, kas izdveš dobjas skaņas, i could do that.

8:35am: Lola Kirke aizgāja uz golden globe ar neskūtām padusēm, jeij. visas pikčas ar viņas padusēm rāda tik kjūt sprogainus matiņus, kuros tikai iebāzt degunu un pabužināt. savā instagramā viņa danco plika un dikti glīta. līdzīgi kā Leo kāpj ārā no kapa ar svaigi ieveidotiem matiem, un lācis viņu briesmīgi saplēš, bet neizsit priekšzobu un neizrauj aci - lai gan ļaudis grib redzēt lietas "pa īstam", visam ir savas robežas.