skatos uz savas rokas pulsējošo asinsvadu un domāju: nē, nu, tiešām - šie tur iekšā tik čakli strādā, dienu un nakti, nenoguruši, reāli pūlas taču, guļ uz maiņām, labi ja vispār tiek pie atpūtas, un es?! absolūti to nenovērtēju, varētu pat teikt, izniekoju sevi, apcerot visādas neizdevības un nevajadzības, neko prātīgu ar visu šito uzbūvi neiesākot..