stāvu pie lifta, savus auduma maisiņus pilnus ar visko pa visu telpu izpletusi, traucas pa durvīm telpā iekšā DŽ.Klūnija jaunākais vai vecākais brālis un aizķeras aiz tiem maniem maisiem un, šarmanti smaidot (tomēr tak Dž.Klūnija jaunākais vai vecākais brālis), kaut kā iztaisnojas. to redz viņa kolēģis, elegants kungs elegantos gados, un saka: ko tu tur šķobies, taisni nevari paiet vai, kaut kāds tizlis varbūt esi?!
mēs visi pasmaidām viens par otru un visi par visiem un novēlam jauku dienu.