- ka biju tik bailīga, kas izvērtās kautrīgumā un vājā funkcionēšanā un "ko ta es, es jau nespēju tā ņemt un izbalināt matus, nēsāt saplēstas džinsas un skaļi lamāties naktīs uz daudzstāveņu jumtiem" - ka neizšķīros vismaz 3 gadus ātrāk, jo domāju, ka vrb šis būs tomēr ok pa dzīvi un arī ka "kā ta es viena, aij vaij, nespēšu, nomiršu, man bail no zirnekļiem, kā es viena dzīvošu!!" - ka nestudēju/neapguvu kko prātīgāku vai arī krietni neprātīgāku, bet sirdij tuvu