Sanāk, ka tevī krustojas simtiem līkņu, kuras tiecas no bezgalības uz bezgalību. Un šo mirkli mēs saucam par savu dzīvi. Varbūt daba mūs saudzē un paildzina mūsu subjektīvo laiku, bet kāpēc? Varbūt lai mums šķistu, ka ir jēga. Bet "jēga" un tas izjūta varbūt ir tikai smadzeņu vielmaiņas līdzsvars, ideju līdzsvars. Vēl viena asinsrite. Jēgasrite.