Ieraudzīju 84. vsk un nevarēju atturēties. Es tur mācījos no 1. - 4. klasei. Audzinātājās uzvārdu neatceros, bet Marusāni atceros. To, ka tāds uzvārds vienai skolotājai bija. Un bija tāda Zapoļska, kura nežēlīgi bļāva un tiem, kas slikti uzvedās neļāva ēst saldos sieriņus, kas teorētiski pienācās vienu reizi nedēļā pie pusdienām. Visi bijām priecīgi, ka nav viņas klasē jāmācās.

Tad vecāki izdomāja, ka man jāmācās "labākā" skolā un aizsūtīja uz 1.ģimnāzijas konkursu. Viegli izturēju un tā nu novilku 1. ģimnāziju no 5.-12.klasei. Ja līdz 9.klasei vēl bija ciešami, tad vidusskola, kad pēc baiga konkursa sanāca visi teicamnieki, man besīja. Nu nav laba ideja salikt kopā visus olimpiāžu uzvarētājus vienā klasē.

No savas krustmeitas gan esmu dzirdējis, ka tagad tur vēl trakāk. Manā laikā vēl caur pirkstiem skatījās uz to, ka arī atzīmju ziņā sūdīgie skolēni no pašas 1.ģimnāzijas, piemēram, tādi kā es, var turpināt mācības vidusskolā.