Hmm. Man ar ir slikti. Es nezinu, kur ņemt naudu pēc 20 dienām. Viss ko daru ir totāls sitiens pret sienu. Mani nevar sazvanīt, jo vnk aiz neko darīt atslēdzu telefonu. un tā tālāk... Mīlas frontē gan vieglāk - sajūta es nevienu nemīlu mani neviens nemīl ir pierasta lieta. Man tas baigi neapbēdina, jo neba ar attiecībām vēlos risināt savas emocionālās vai sociālās problēmas, kā vairums zaķu :P
Turklāt tam pa virsu idejas! Tādas, nu vājprāts. Un jā man moka bezmiegs vājprātā, esmu divreiz pagājušā mēnesī vēmis no satraukuma un vēl visādi murdziņi. Un ko man tagad darīt - žēlot sevi. Nea. Domāt kā es jūdzos. Šon es mācīju džekam iepazīties krogū, nezināju, ka LU notiek pasākumi :) A tas ir viegli, ja tev zaķi neinteresē tas ir nesatrauc. Turklāt satrauc mans žvingulis, rīt 6;00 jābūt centrā a man miegs nenāk - es nedrīkstu fuck up arī šito pasākumu :) kaut gan arī tas man nesatrauc. gribas sniegu, pastaigāt pa sniegotu mežu. Un jā es zinu, ka pastāsti par citiem nepalīdz :)