Nū tēvs droši vien vairāk pameta māti nevis tevi, pret sīkajiem ir biki distencēta attieksme un sākumā sīko uztver kā daļu mātes nevis personību atsevišķu. Karoče šis nu nav tas gadījums, kur tev jāvaino tas ka tu esi galvenais iemesls.
Māte saka tā mirkļa "vājuma dēļ, jo redz noteikti nedari tā kā gribētos viņai. Patiesībā nekur neviens nevienu nepametīs. P.S.Neviens nav baigā dieva dāvana, paskaties uz savu rīcību no malas.
Par draugu - nū man domāt ir iespējam šo risku mazināt izvēloties atbilstošu partneri gan noskaņai, gan domugājienam un izturēties pret viņu tā kā gribi, lai izturās pret tevi. Tad neviens tevi nepametīs, garantijas nav, bet tā var mazināt risku.
Cilvēka mentālās spējas ir gandrīz neierobežotas, viss atkarīgs kā tu tās kontrolē.