kabīnes un balonsvārki
hmh, ir sievietēm tāda īpašība - dažbrīd, kad šķietami dzīvē neiet gluži tā, kā gribētos, rodas nepārvarama vēlme sevi visādi palutināt. nu un viens no variantiem ir iegādāties kaut ko jaunu, da jebko. man gan nav ne mazākās patikas staigāt pa veikaliem, bet, ja nu tas gadās jautras draudzenes kompānijā..lai nu būtu!
likās jau, ka viss ar mani ir diezgan kārtībā līdz brīdim..
kamēr draudzene pielaikojas visādus labumus, nedaudz apātisku skatienu pārlaižu teju vai pārsimt sudraba pakaramajiem..un ko domājies, pamanu kaut ko..nu TĀDU!!
paķeru un skrienu uzlaikot
esmu atradusi BAIGOS SVĀRKUS, nu tādus bik padebīlus, bet man trakoti patīk:)fiksi uzvelku un spoguļojos, manāmi starojoša.
nāk garām pārdevēja un pamet dikti sašutušu skatienu manā virzienā. nesaprotu, kas šai lēcies, bet neņemu galvā - ne pirmā, ne pēdējā, kas dīvaini sašķoba seju, nopētot mani.
es saucu draudzenei: vai nav burvīgi svārki?
pārdevēja, ejot garām, pavisam klusi noburkšķ zem deguna: nu, vispār jau tā ir blūzīte...
5-sekunžu klusuma pauze.
nu labi, ja veikalā viņi tos svārkus pārdod, kā blūzīti, lai jau!
būs jāšuj pašai.
bet vismaz jautri:)