siseņi
Nezinu, vai ir tā, ka man vienkārši sagadās jocīga publika, kad beidzot saņemos iziet uz kādu filmu ārpus mājas vai teijāteri, vai arī ir tā, ka esmu tik ieciklējusies uz savas uztveres pareizību, ka man tāpēc kaitina tāda sekla cilvēku ķiķināšana par jokiem, kas patiesībā nav joki, bet gan visnotaļ pamatīga drāma.
Brīžiem sajūta, ka kaut kādā komēdijseriālā esmu iekāpusi, kur katra teikuma galā atskan tie šablonsmiekliņi..jocīga un komplicēta lieta tā uztveršanas spēja, jā.