aizdomājos par īgnajiem pensionāriem. nu tie dod! uz vella paraušanu! nesaprotu, kas viņiem tik daudz, ko kašķēt, sabojā visu mītu par smaidīgo apaļīgo omi un tikpat smaidīgoun laimīgo opapu ar baltu, jo baltu bārdiņu, kā vecajiem "jūras vilkiem"..

jokaini, ja dienas vidū uznāk lielais raudiens un vispār pilnīgs visa apnikums..kad šķiet, ka viss iet pilnīgā tūtē, un ka jāķeras pie lielās sūdu ķerras - jātīra viss ārā, bet gribas vien palīst zem sedziņas, turklāt gribas, lai vēl būtu silti..nja, pavisam jokaini.labi, ka pienāk arī vakars ar siltu tēju, smaidīgiem cilvēkiem seminārā, cepumiem un daudzām vēlēšanām..runā, ka tās piepildās - ticēsim
un atkal dreb un čīkst griesti-tātad laiks čučēt:)
labi, ka griesti vismaz neelso! :)
labunakti!