un ar to jau diena vēl nebeidzas!
pienācis atkal tas laiks, kad apkārt notiekošais nebeidz mani pārsteigt.
piemēram, tikko, mani, no lifta izejam, noķēra kāda sieviete un paziņoja sekojošo:
Atvainojiet, jūs vakar pazaudējāt studentu apliecību, vai ne?

Es stāvu lielām acīm (cik jau nu manējās vispār var būt lielas)un neko nesaprotu.

Viņa turpina: Jūs ļoti līdzīga tur izskatāties!

Un iespiež man rokā manu apliecību ar visu braukšanas kartiņu. labi, ka kāds par mani parūpējas.
Un 2 minūtes iepriekš gribēju dikti skriet līdzi mīļotajam vīrietim, bet viņš mani atsēdināja ar "mums tak nemaz nav pa ceļam"
:)papukojos un 2 minūtes vēlāk sheku reku!