negribu izdomāt beigas
skumjums..skumjš skumjums. klusi pielavījies un sagrābies manis savos zaļganajos, kraupainajos kampienos. saaudzis ar mani kā dvīņubrālis, kā parazīts, neatdalāms un nepiekāpīgs.trūkst spēka..manas dūres saļimst starp sastingušajiem ceļiem, bespēcība. bet varbūt bailes, ka spēka pietiks, pirmajam solim, bet pēc tam..šķautņainas, ņirdzīgas drumslas, saplaisājusi dvēsele.
visur apkārt skumjš skumjums. kā putekļpelēks, draudīgs smogs, sagūlis uz pleciem, aizlauztajiem spārniem..šauju maziem lāzerstariņiem.
pārāk sīki,pārāk trausli..
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: