![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Spēju labi komunicēt ar cilvēkiem, kuri ir 1 līdz 5 un 100+ emocionālo vienību attālumā. Ar cilvēkiem, kuri ir attālumā no 5 līdz 100 es nemāku kontaktēties. Tas ir apgrūtinoši. Jo šajā kategorijā ietilps ~70% man zināmo cilvēku, turklāt tie ir ļoti svarīgi, proti - radi, kursabiedri, draugi parastie, paziņas, cilvēki no pagātnes utt utml.
Kategorijā līdz 5 ir vistuvākie cilvēki. Man viņi ir četri, un puse no tiem ir mana famīlija. :)
100+ kategorijā ir zināmie cilvēki, kuri nav pat pieskaitāmi sadaļai paziņas. Satikti reizi, nekad vai ļoti reti. Arī nejaušie cilvēki ar kuriem sanākusi vārdu apmaiņa, piemēram šoferi stopējot vai tantiņa autobusā, kuru uzslavēju par burvīgajām narcisēm (narcises tiešām bija Fantastiskas).
Šajās abās kategorijās protams sanāk arī buksēšana (ko nozīmē buksēt? O_O ) un raustīšanās, bet saskare ar šiem cilvēkiem ir līmenī. (Salīdzinoši ar pagātni, pat ļoti, ļoti līmenī)
Problemātiskā kategorija ir 5-100. Šie cilvēki sastāda ~95% no tiem ar kuriem man vajadzētu kontaktēties regulāri. Nu piemēram es ar savu kursu pilnīgi nerunāju. Bet vajadzētu... Piemēram, lai pierakstus dabūtu. Turklāt draugus tādā veidā ir sasodīti grūti iegūt, jo starp 100 un 5 ir vesalas 95 vienības.
Šis pilnīgi noteikti ir jāmaina. Noteikti. Tik kā?
Kategorijā līdz 5 ir vistuvākie cilvēki. Man viņi ir četri, un puse no tiem ir mana famīlija. :)
100+ kategorijā ir zināmie cilvēki, kuri nav pat pieskaitāmi sadaļai paziņas. Satikti reizi, nekad vai ļoti reti. Arī nejaušie cilvēki ar kuriem sanākusi vārdu apmaiņa, piemēram šoferi stopējot vai tantiņa autobusā, kuru uzslavēju par burvīgajām narcisēm (narcises tiešām bija Fantastiskas).
Šajās abās kategorijās protams sanāk arī buksēšana (ko nozīmē buksēt? O_O ) un raustīšanās, bet saskare ar šiem cilvēkiem ir līmenī. (Salīdzinoši ar pagātni, pat ļoti, ļoti līmenī)
Problemātiskā kategorija ir 5-100. Šie cilvēki sastāda ~95% no tiem ar kuriem man vajadzētu kontaktēties regulāri. Nu piemēram es ar savu kursu pilnīgi nerunāju. Bet vajadzētu... Piemēram, lai pierakstus dabūtu. Turklāt draugus tādā veidā ir sasodīti grūti iegūt, jo starp 100 un 5 ir vesalas 95 vienības.
Šis pilnīgi noteikti ir jāmaina. Noteikti. Tik kā?
Bet nu nezinu... Es nekā par viņiem nezinu. Es vnk ar viņem nerunāju ;)
Un tur jau arī viena tāda problēma, cik es esmu noklausījusies, man tās viņu sarunu tēmas liekas tukšas un neinteresantas (mācību/pasniedzēju apspriešana, notikumu pārstāsti). Nez, vsp es pēdējās pāris reizes ierados uz lekcijām laicīgi, un sēdēju un gaidīju kopā ar visiem, kamēr atnāks pasniedzējs (man nepatīk gaidīt!) Un vsp neesu ar viņiem kopā ilgi - 3 mēneši. Viņi nav mans sākotnējais kurss.
Īstenībā es lieliski saprotu, ka es pati visur salieku šķēršļus. Taču... es pat nezinu. Ir kaut kam sevī jāpārkāpj pāri, tik es nezinu kam un kā. Un tas, ka nezinu kāpēc ir tā kā ir, liekas vēl kaitinošāk, ja es caurcauri to zinātu, bet nemācētu labot.
Vēl kas, lai tev pašai būtu vieglāk vari pamēģināt joku, ko es kaut kā vienvakar, ejot gulēt, netīšām atklāju... es to saucu par "jauko cilvēku meditāciju" :D vnk iztēlojos/atceros sev apkārt esošos cilvēkus [katru atsevišķi] tādus, kādi viņi man patīk, tb koncentrēju uzmanību uz tām lietām, kas man tajos cilvēkos patīk, kas piesaista... piem, kad viņi ir priecīgi, smaida... utt. Tas šausmīgi iedvesmo... :) i4esaku pamēģināt, kad jūties tā, ka gribētu to izdarīt.
Meditāciju izmēģināšu ;) Izklausās labi! (ļoti atgādina pašas ikvakara rituālu - melnajā grāmatā sarakstīt, kas labs ar mani noticis attiecīgajā dienā)
Es jau arī nesmu sevišķi sabiedrisks cilvēks, bet pēdējos gados esmu sācis veidot plašāku paziņu loku, lai vienkārši uzlabotu savas komunikācijas spējas ar cilvēkiem, cenšos piedalīties fakultātes pasākumos, darbojos pašpārvaldē utt. Gribot negribot nākas ar cilvēkiem kontaktēties un ar interesantiem cilvēkiem vienmēr ir ar ko parunāt!!
Heh, bet man jau bij aizdoma, ka tu nezini, prasījās pateikt. :)
Njā, pasaulē ir labi un ir slikti notikumi. Ziņās tiek atspoguļoti tikai sliktie. Absurdi. Šis tādu foršu līdzsvaru ievieš (pat ņemot vērā, ka ziņas parastās es vsp nelasu/neskatos/neklausos principā)
es domāju, ja skolā nav Tev interesanti cilvēki, tad laikam jau, ka viņi ir kaut kur citur. dodies uz vietām vai notikumiem vai pasākumiem, kuri Tev interesē un tur nu jābūt cilv. ar līdzīgām interesēm. vai Tu varbūt tādus nemaz nevēlies, jo vēlies būt orģināla kādas masas vidū?!
Šī ieraksta mērķis nebija kā atrast cilvēkus ar līdzīgām interesēm, bet apdomāt kā kaut kādā veidā spēt sazināties ar tiem, ar kuriem man nav nekādu kopīgu interešu (radi, kursabiedri, paziņas, cilvēki no pagātnes)
Tas īstenībā nav nekāds noslēpums, ka es esmu izvēlējusies augstskolu galīgi šķērsām. To zin visi. Bet man viņa ir jāpabeidz ša vai tā. ;)
a kāpēc Tev ar tiem cilvēkiem (radi, kursabiedri, paziņas, cilvēki no pagātnes) jākontaktējas>? ok, radi pašsaprotama lieta, bet pārējie..
vispār jau katra tā grupa t ā kā pasaka priekšā, kāds sakars mums ar šiem cilvēkiem ir - radi - radniecīgs, tātad runā par citiem radiniekiem, sevi; kursabiedri - mācības; paziņas - nu laikam jau ir kas kopīgs, kādēļ viņi nonākuši šajā paziņu statusā; cilvēki no pagātnes - runā par pagātni, gremdējas atmiņās un stāsta par sevi mūsdienās. :)
Man šķiet jāpamaina biš attieksme pret tādām sarunām, jo vibiežāk šādas sarunas man bezmazvai iekšas rauj uz āru. hmm...