![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Spēju labi komunicēt ar cilvēkiem, kuri ir 1 līdz 5 un 100+ emocionālo vienību attālumā. Ar cilvēkiem, kuri ir attālumā no 5 līdz 100 es nemāku kontaktēties. Tas ir apgrūtinoši. Jo šajā kategorijā ietilps ~70% man zināmo cilvēku, turklāt tie ir ļoti svarīgi, proti - radi, kursabiedri, draugi parastie, paziņas, cilvēki no pagātnes utt utml.
Kategorijā līdz 5 ir vistuvākie cilvēki. Man viņi ir četri, un puse no tiem ir mana famīlija. :)
100+ kategorijā ir zināmie cilvēki, kuri nav pat pieskaitāmi sadaļai paziņas. Satikti reizi, nekad vai ļoti reti. Arī nejaušie cilvēki ar kuriem sanākusi vārdu apmaiņa, piemēram šoferi stopējot vai tantiņa autobusā, kuru uzslavēju par burvīgajām narcisēm (narcises tiešām bija Fantastiskas).
Šajās abās kategorijās protams sanāk arī buksēšana (ko nozīmē buksēt? O_O ) un raustīšanās, bet saskare ar šiem cilvēkiem ir līmenī. (Salīdzinoši ar pagātni, pat ļoti, ļoti līmenī)
Problemātiskā kategorija ir 5-100. Šie cilvēki sastāda ~95% no tiem ar kuriem man vajadzētu kontaktēties regulāri. Nu piemēram es ar savu kursu pilnīgi nerunāju. Bet vajadzētu... Piemēram, lai pierakstus dabūtu. Turklāt draugus tādā veidā ir sasodīti grūti iegūt, jo starp 100 un 5 ir vesalas 95 vienības.
Šis pilnīgi noteikti ir jāmaina. Noteikti. Tik kā?
Kategorijā līdz 5 ir vistuvākie cilvēki. Man viņi ir četri, un puse no tiem ir mana famīlija. :)
100+ kategorijā ir zināmie cilvēki, kuri nav pat pieskaitāmi sadaļai paziņas. Satikti reizi, nekad vai ļoti reti. Arī nejaušie cilvēki ar kuriem sanākusi vārdu apmaiņa, piemēram šoferi stopējot vai tantiņa autobusā, kuru uzslavēju par burvīgajām narcisēm (narcises tiešām bija Fantastiskas).
Šajās abās kategorijās protams sanāk arī buksēšana (ko nozīmē buksēt? O_O ) un raustīšanās, bet saskare ar šiem cilvēkiem ir līmenī. (Salīdzinoši ar pagātni, pat ļoti, ļoti līmenī)
Problemātiskā kategorija ir 5-100. Šie cilvēki sastāda ~95% no tiem ar kuriem man vajadzētu kontaktēties regulāri. Nu piemēram es ar savu kursu pilnīgi nerunāju. Bet vajadzētu... Piemēram, lai pierakstus dabūtu. Turklāt draugus tādā veidā ir sasodīti grūti iegūt, jo starp 100 un 5 ir vesalas 95 vienības.
Šis pilnīgi noteikti ir jāmaina. Noteikti. Tik kā?
Bet nu nezinu... Es nekā par viņiem nezinu. Es vnk ar viņem nerunāju ;)
Un tur jau arī viena tāda problēma, cik es esmu noklausījusies, man tās viņu sarunu tēmas liekas tukšas un neinteresantas (mācību/pasniedzēju apspriešana, notikumu pārstāsti). Nez, vsp es pēdējās pāris reizes ierados uz lekcijām laicīgi, un sēdēju un gaidīju kopā ar visiem, kamēr atnāks pasniedzējs (man nepatīk gaidīt!) Un vsp neesu ar viņiem kopā ilgi - 3 mēneši. Viņi nav mans sākotnējais kurss.
Īstenībā es lieliski saprotu, ka es pati visur salieku šķēršļus. Taču... es pat nezinu. Ir kaut kam sevī jāpārkāpj pāri, tik es nezinu kam un kā. Un tas, ka nezinu kāpēc ir tā kā ir, liekas vēl kaitinošāk, ja es caurcauri to zinātu, bet nemācētu labot.