beidzot it kā ar datoru viss ir kārtībā. es no tās tehnikas tā īsti neko nesaprotu, bet parasti kaut ko uz labu laimi izčakarējos un līdz šim viss ir bijis kārtībā. arī šoreiz beidzot esmu izčakarējusies un tikusi pie rakstīšanas. pēdējā diennakts man ir bijusi vienkārši briesmīga. vakar devos ar Diānu uz pirti, kuru rīkoja LU studenti, bet kaut kur Dobelē. Nolēmām braukt, jo vietai jau it kā nav nozīmes, bet gan tikai tiem cilvēkiem, kas tur apgrozīsies. autiņā aiz mums sēdēja kaut kādi lohi, kurus mēs riktīgi aprēcām - kaut kādi galīgākie, es atvainojos, pāķi. tā nu nokļuvām Dobelē un izrādījās, ka arī tie lohi devās uz turieni, kur mēs. tā nu mūs visus iestūma žigulītī un mēs kratījāmies uz kaut kādu ciemu - Krimūnām. māja, kur viss norisinājās bija tīri normāla, bet nu, protams, tur nekādas pirts nemaz nebija. un tad nu mēs ieraudzījām to kontingentu, kas tur bija savācies. novākti visi laikam jau, ka krutākie ciema tusētāji - vesels bars ar 14 gadīgām izsalkušām skuķenēm, nodzērušies ap 18 gadus veci džeki un vēl kaut kādi aptuveni 30 gadīgi veči, un tomēr kādas 3 meitenes no LU. populārākā mūzika tajā naktī bija krievu tici, tuci, kas man pie sirds pavisam negāja nu un pāris reizes visas nakts garumā atskanēja kaut kas, kas tagad ir populārs. mani ļoti fascinēja kāds aptuveni 8 gadus vecs puisis vārdā Škoda. pēc nika jau var nojaust aptuveni, kāds viņš bija. izskatījās tā it kā viņš būtu nonarkojies un nodzēries pilnīgi un galīgi. un visas sarunas bija aptuveni tādas: Bļeģ es tagad nahuj iešu iedirst viņam ģīmī bļeģ un bļeģ un bļeģ un nahuj. tādas padibenes! es ceru, ka nevienu no tiem cilvēkiem savā dzīvē vairs nesatikšu. visjaukākais notikums tajā naktī bija tas, ka ap 4.00 dabūjām atsevišķu istabu ar divguļamo gultu, kur gulējām četratā. pa nakti blakus istabās, protams, notika kaut kādas orģijas gan ar kautiņiem, gan mīcīšanos, gan visu pārējo. no rīta 7.00 gaidot vilcienu man un Diānai bija interesanta saruna ar Musi, kuras laikā viņš visu laiku apgalvoja, ka viņš jau ir stulbs un ka mēs mācāmies noteikti augstskolā un ka viņam jau nabadziņam nav ko cerēt uz mums un bla, bla, bla..... tas viss bija tik šausmīgs pasākums! salīdzinoši ar to, es neesmu piedzīvojusi nevienu pretīgu tusiņu, jo esmu bijusi tikai tādos, kur līmenis ir ievērojami augstāks nekā tur. es zināju, ka Latvijas laukos ir traki, bet ka tik traki... man ir žēl tos cilvēkus, kas tur dzīvo. ļoti izjutu intelekta līmeņa atšķirību. nu ļoti, ļoti, ļoti...
labi, ka vismaz rīt vakaru pavadīšu ļoti intelektuāli salīdzinājumā ar šo pasākumu - došos uz teātra izrādi 'Revidents'.