Nakts netaupīgie pieskārieni pārvēršas zīda peņuāros un tas pārklāj ādu visur kur pieskaros. pa logu kontrastē ārā atstātais sniegs, zvaigžņu skrejceļš apmaldījušām domām. domas murrā pieskaroties gludai ādai un neveiklām kustībām paslēpjot rokas zem spilvena - uzguļas laime. Pilnības nakts, mans miera rādītājs ir uzpildīts un lēniem mierīgiem soļiem slidinos pa Vecrīgas bruģi, galvā skan dziesma par draudzību un no rīta domāju, ka ir skaista diena lai precētos, nez tad Tev darbā dotu brīvdienu? žēl, ka nevaru atcerēties naktī domātās domas, es uzrakstīju vēstuli uz Taviem sapņiem, es nevaru gan pārliecināties vai Tu to izlasīji...