Che loco! Nedēļas nogales populārākais teiciens, blakus Puna (govs pļecka). 5diena beidzās ar milzīgu vīna patēriņu (baltais sausais vīns – 70 sant./l, sarkanais sausais vīns par 1,80 ls/l), bet tika nospriests celties 5, lai paspētu uz vilcienu 7 un paspējām ar. Pirmais šoks – vilciena biļete līdz mērķim maksāja 1 lari (30 sant par 1 1/2h braucienu), nu labi, vilciena stāvoklis, pasažieru smaka un mūžīgā smēķēšana, bet par tādu cenu..., cik nopratu var pat vēl tālāk tikt domāju nākošā nogalē pārbaudīt un tikt uz borjomi. Nonācu mazā ciematā, ja tagad atcerētos vārdu pateiktu. Bet slavens ciemats ar klinšu pilsētiņu (alas un tā). Smieklīgākais ieejas cenas, vietējiem 60 tetri (20 sant.), turistami 10 lari (3 Ls), dabūjām ārzemju studentu cenu (1,5 Ls) un ielīdām iekšā apskatīt. Stiprs spēcīgs un patīkams vējš, alas no 4 gs. p.m.ē., baznīca un slepenais tunelis. Nez, kkā objekti un to saturs mani vairs nesajūsma, sajūsmina daba savā kopumā.

            Tā kā no rīta bijām knapāk saģērbušies meklējām second handu, lai atrastu ko uzmest uz pleciem, neatradām un arī labi tā, diena iesila līdz saviem 25 grādiem (cik dzirdu jums tur zobi klab).<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

            Gaidījām maršrutku, sagaidījām taksistu, kurš par to pašu cenu kā maršrutka aizveda līdz Gori (Staļina dzimtā pilsēta) – protams ar visu Staļina prospektu, muzeju un statujām

bet skaista, tīrgaisa pilsēta, ja tikai ielas un upe būtu tik tīra. Brīžiem šķiet, ka cilvēki te ir totālākie idioti. Dirš pats savā šķīvī. Ielas piegružotas, upes piegružotas un tikai turpina to darīt, nez kā pašiem patīk uz to skatīties.

Domāju, ka projekts par dabas saglabāšanu un sakopšanu būtu daudzvairāk noderīgs. Vēl viena jocīga lieta ir elektrības sadale, bišk būtu jābrīnas, kā vēl puse nav nosvilusi, vai kapē šiem vēl ir elektrība.

            Bet neskatoties uz visu šausmonīgo un man neizprotamo, kas notiek visapkārt, liekas arvienvairāk iemīlos šajā valstī, dabā, norisē....