brīžiem jautājam viens otram pa jokam, kur nu esam iekūlušies, bet katrā jokā jau nedaudz patiesība.
ir jāsaprot, ko grib darīt un ko var izdarīt un cik laika ir darīt to ko vēlas, vēl viens milzīgs faktors, kas jāsaprot ir, ka nauda neaug kokos, bet lai iekārtotu pēc savām gribām/ekoloģiskās apziņas lauku viensētu ir nepieciešami līdzekļi, kas atkal prasa laiku pavadīt citur.
pirmās nedēļas ap 9/10 gāju gulēt, jo baigi paņem spēkus visa tīrīšana, iekopšana, zāģēšana, šķirošana, ciršana, mēžšana, ēst gatavošana utt...
tagad jau viss atpakaļ ritmā un ķermenis jūtas labb, dienās, kad nav jāsēž pie kompja gandrīz visu laiku esmu ārā, ko darot.
vakar pirmo reizi sāku skatīties kkādu seriālu uz kompja, pirms tam bija panorāma un vienalga kāda vakara filma, kas iet.
bet es jau te novirzos no temata.
idealizācija lielā mērā ir tas ka čiks un viss notiks un būs gatavs, patiesībā tā ir remonta/ieguldījumu/darba/prieka/aizraušanās iespēja nākamajiem 20 gadiem.
jāatgādina sev uztaisīt pirms un pēc bildes
+
ne ar vienu aci nenožēloju, ka esmu pametis pilsētu un tagad manas lielākās raizes ir kur tikt pie malkas un kā tikt galā ar melnajām skudrām :)