nu tad kad saule spīd un jūra ir līdz ceļiem tad-
milzīgu šķīvi ar rukolsalātiem un citiem zaļumiem un dārzeņiem (variējami pēc sezonas) un citronu/sinepju/olīveļļas mērci un fetu vai parmezānu un vistas gabaliņiem vai zivs gabaliņiem un dažādām sēkliņām.
vai
(svētdienas) variantā- svaigus kruasānus (tikko no franču maiznīcas) pašrocīgi pildītus ar svaiga laša šķēli, fetu, sarkano sīpolu, pētersīļiem un svaigu gurķi.

tad kad nav jūra līdz ceļiem mēdzu arī necimperlējoties no iepriekšējās dienas vakariņām pārpalikumus apēst (šorīt bija auksta pica). un dažreiz sāku dienu ar kārtīgām pusdienām.

jo jebkurā gadījumā brokastoju 1-4 h pēc pamošanās- tā ka iespējams par pirmajām brokastīm patiesībā var uzskatīt milzīgu krūzi ar zāļu tēju, kuru malkoju uzreiz pēc pamošanās.

ā- un nekad es brokastīs neēdu saldumus.