nesaprotu, kas ar mani pēdējā laikā notiek. pamodos 4 no rīta no tā ka atvērās istabas durvis. Neviens nenāca iekšā, sāku domāt, kas notiek. piecēlos, aizgāju līdz durvīm un konstatēju, ka dzīvokļa durvis līdz galam vaļā uz kāpņutelpu. Caurvējs, kaimiņš, rudens? vienalga, jo ne jau par to ir stāsts. aizmigt vairs nevarēju, rītausma cēlās jau debesīs palika gaišs, ieslēdzu jauniegūto mūziku, mēģināju gulēt. figu.
pēc stundas vārtīšanās izdomāju, ka iešu braukāt ar velo - un nenožēloju - gandrīz tukšas ielas - brauc kurā joslā gribi un cel rokas gaisā cik augstu vari :)
rīga izplešas, kā plauša - ieelpa tik liela, ka izelpa pilnībā pazūd - vientuļnieki koki starp mājām drošvien neomulīgi jūtas, ausmas jātnieki un ceļamkrāni spiciem deguniem....... Nez jāsveicinās ar pirmajiem rīta cilv\ekiem, kurus sastop? Aizkūlos līdz mežaparkam - paskatījos kā sapogājas debesis, izmetu līkumus šur tur un bija jau 6 un lēnām laiks doties mājus, sajūta gan bija kā vēlā vasaras vakarā un likās, būs jāiet gulēt.
pēc ilglaicīgas dušas, atgūlos un atkal ieklausījos - šis rīts ir brīnišķīgs, sapakoju somu, piektdiena, jā, šodien ir. Labrīt
Lai Jums patīkama diena! (21 grāds no rīta gan liekas bišk pa daudz, bet gan jau)