zirgi stāv uz lauka kā vienmēr - nekustīgi, lēnām palikdami oranži krēpu galos. kaijas meklē pēdējās vasaras paliekas un klana galvas mādamas ardievas.
šodien ir tik zilas debesis, ka var redzēt gaismas gadus uz katra saules stara, kas jūrā atdūries saka "ku auksts".
tiku pie matrjoškām un turpinu pakot tās galvā vienu iekš otras, iekš trešās. uz dienvidiem mīlīši, uz dienvidiem...
nodžumīšu gan vēl pirms tam.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: