un es iedomājos to nebeidzamo brīvību starp smiltīm un okeānu, es zinu ka tā ir jūra, bet man tas būs okeāns, es nezinu, kad tikšu līdz okeānam, vai tad tur horizonts būs vēl tālāk nekā redzēt var, man jau pietiek ka neredzu šai jūrai galu.
un iedomājos sevi sēžam uz kāpas stāvkrastā un iedomājos sevi sēžam pie viļņiem liedaga smiltīs, un iedomājos grāmatu, un iedomājos pildspalvu un iedomājos papīru, melnbaltas vēstules ar smilšu graudiem un paģirām, paģirām, kas nāk pēc nedzīvota laika.