miegā man liekas, ka nespēšu aizbēgt no miega
sapnī man liekas, ka sajaukšu sevi ar sapni
ieraugot jūtas es zinu, ka nevēlos mīlēt
sajūtot sāpes es uztveru nervus kā dzīvi
un reizēm uznāk tik paniskas bailes
no piepildītu darbdienu gūsta
ka gribas iekosties savās kājās,
kas atdod zemei manu spēku
ieraugot spogulī sevi, es aizmirstu,
ko esmu gribējis saprast
ieraugot spogulī sevi, es saprotu,
ko esmu gribējis aizmirst
un rīta saule iespīd sejā
savus žilbinošos laimes starus
laužoties iekšā caur aizvērtiem slēdžiem
un nejautājot, vai baigi vajag
apkopēju armāda dodas savās gaitās
un spaiņi grab kā tukšas galvas
bet es grabinu galvu kā tukšās ādas
un zinu, ka stulbi ir jautāt - kam vajag