mani lauki ir tādi puslauki - 10 km no siguldas, vieta, kur pazūd ezeri un dažreiz pamestās pļavās vienkārši iegrūst bezdibeņu bedres, vienreiz ar visu pamesto traktoru. ne no šā, ne no tā.
dzimtās mājas, ciematu sauc Allaži, kas gan nav svarīgi, jo mana sēta ir atsevišķa republika.
īstie lauku lauki ir latgalē, mājas tur nav, ir tikai zeme ar visu upi un milzīgu ezeru.
iepriekšējā dzīvē es biju no latgales, droši vien. jo visas tās vecticībnieku pamestās sādžas, ezeru ezeri, gubu mākoņi, klusums un īstums - liek asinīm dzīties pēc vēlvēl.
gribu īstus darbus darīt mācēt. īsti darbi = ar rokām, nevis ar datoru.
"mīlestību nesaprot, bet piedzīvo" /m.subačs
manējā baigi neveiklā padevusies pagaidām.
/kaut kāda grafomāne šodien tev te esmu