iedomājies bija jau pienācis augusts, laiks jau likās apstājies un viņš viens pats minās sasodīta zemes ceļa putekļos un atstarotāji tika tmirgoja biš uz akmeņiem kas gadijās pa ceļam. Nekas netraucēja (protams, akmeņi gan).
un slāpes brīžiem uznāca tik lielas slāpes kuras akas nevarēja remdēt, to varēja tikai mazo veikaliņu aliņi, sulas un saldējuma kokteiļi. katrā vietā brīnījās no kurienes viņš bija, bet katrā vietā viņš aizbrauca projām. Tā kā vilciens kurš kūp un dūmo un tad vienkārši aizbrauc projām.
viņš gaidīja savu vecumu apsēšamies sev blakus un uzpīpojam un pasakot, vecīt zini bija labi laiki, bet nu tev ir laiks iet. a viņš tik pateica "'iedzer"  viņš atbildēja " priekā"
nogāzes un lietusgāzes, putnu ligzdas un lazdas - viņš pat atcerējās kā bērn
ibā bija nolauzis lazdukoku lai uztaisītu loku un tad nožēloja jo loks nesanāca un riektu ar rudenī vairs nebūs. Kādi rieksti Jums garšo? indijas indīgie, vai brazīlijas taukainie, pistāCijas.....
un ja man ir spalvas, tad kamdēļ tās neviens nerauj ārā

un es arvien vairāk saprotu johnu un Yokko, es neko daudz par viņiem nezinu, tikai saprotu.
hail to the H