aha, man ar bija līdzīgi ar to galveno personu - dzīvē tak ar tādu ir nāvīgi garlaicīgi (vai neiespējami) sarunāties, jo par visu viņa atsauksies ar sajūsmu un wow! un jeah!. ar tādu runājot neizbēgami jūties kā sākumskolas bērns, kuru nemitīgi jāuzmundrina. pozitīvs skats uz dzīvi tomēr var būt arī ne-tukšs.