kādu laiku šāds dzīves režīms ir pat ļoti patīkams, trula apmierinātība un mietpilsoniska kārtība.
ilgtermiņam, diemžēl, neder.
jā, nu un atbildot uz jautājumu - vēl bez grāmatām, jauno radiotehniķu pulciņa un koka kuģu kopālīmēšanas vēl taču bija ciemosiešanas pie Andreja stāvu augstāk vai Anetes stāvu zemāk (gan bērnībā, gan vēlāk), ģimenistiski kopīga što, gģe, kagda skatīšanās un mūžīga remontēšanās un mēbeļu pārbīdīšana. kaut kā tā.