šī pilsēta visu uzsūc, tā absorbē visu slikto, pat suņu kakas uz ielām neliekas tik traucējošas kā parīzē, pat dzīves negatīvā puse negrauž acīs kā citviet. Tu ej a ielu un tev garām virzas vello kolonnas ar izlīdušām apakšbiksēm, ar skaistiem riteņiem, ar frīkbaikiem, ar rero vilcieniem uz diviem riteņiem. pat bonjour tristesse uzraksts liek domāt, ka lai arī rīt būs skumji, mums ir labi, ka mēs esam te. sasmaidos ar mazu melnu meitenīti, priecājos par vecākiem - visi saskatās un sasmaidās.
ne jau visur, ne visur ir tā sajūta, kas var rasties rajonā, kur dzīvo 160 dažādas rases, kur galvenās cilvēku bailes ir tas ka viņus izsūtīs no valsts, kur mātēm, lai cik viņas cīnītos atņem vecāka tiesības.
te dzīvo tik daudz stāsti.
bonjour tristesse