oj, kas par atmiņām.
atceros, pirms pusotra gada vai biš vairāk man un vienam manam draugam bija šausmīgākais depresņaks, the most terrible you could think of. un tajos laikos mēs šito bieži klausījāmies.
es gandrīz nonācu sarkandaugavas iestādē, mans draugs gandrīz nonarkojās, bet viss tomēr kaut kā beidzās laimīgi. tikai dzirdot šo dziesmu kaut kā jocīgi paliek.