Laiks
gaļas gabals
izrauts no manām iekšām
viņpus
gaismas gadiem
un tumsas mēnešiem
stīvām kājām
samiegojies no rīta
tu ieber krūzītē tēju
samaisi
šaipus
gaismas gadiem
un tumsas mēnešiem
mana pusnakts
bezmiega tēja
uzmet vilni
kā melna noķerta forele
divās pasaulēs
tikai mēs divi zinām
cik krūzītes patiesībā ir dziļas
kur savienojas
kas dzīvo zem biezumiem
Laiks gaļas gabals
izrauts no manām iekšām
mēs abi zinām
tējas nevar būt veltas
jo naktīs pār pasauli lido
mūsu Tējas Dievs
reku, biezumos pēdas šķeltas