mēs deldējam esības spārnus nabadzīga kvartāla vēl nabadzīgākās drupās
mēs grimstam dubļos un ceļamies rītos kad kafiju pie gultas mums pienes neko nesološs laiks
mēs nomirstam jauni un piedzimstam veci lētticīgi un krunkaini bezpajumtnieki
tikai mūsu trauslo lūpu sasūkšanās savu pajumti mums neatsaka laikā kad lietus ar siekalām sajaucas laikā kad pārticīgi pilsoņi zem siltām segām pārojas
bet mēs dzīvojam kā putekļi uz Svētā pieres un kafiju pie gultas pienes neko nesološs laiks ietērpies šķīstu jaunavu reibinoši gaisīgajos plīvuros G.K.