pasaka par to, kā es tagad atkal filmas beigas neredzu - man liekas, to filmu nekad neesmu līdz beigām redzējusi un no paša sākuma, bet man tik ļoti patīk tas aktieris!

bet vispār reiz dzīvoja klauniņš, kurš ap ievu ziedēšanas laiku tik ļoti pārstrādājās, ka aizmirsa uzģērbt mugurā ko siltāku. tādejādi visi teksti, kuros viņš tik ļoti bija iedziļinājies savu jaunāko triku veikšana uz viņu tik tieši un stindzinoši iedarbojās, ka vienā traki aplauztā pēcbrīvdienu vakarā viņš saprata, ka mīkstais parolona deguntels, kas vislaik bija uzturējis šo dzīvas jautrības, nu ir pārvērties sarkanā podziņā un Reigani nāk to spiest, spiest, spiest un tā uzsprāga visa pasaciņa - no spriedzes vai spiediena, kas to vairs var zināt, jo es it kā tur klāt biju, bet ausis aizkrita un filma izbeidzās. arlabunakti, robotiņ, arlabunakti :)))