nu ja pats padegs paraadaas manaa priekshaa visaa savaa godiibaa, es staastu ar. shodienas sajuuta. tik tiesha un negaidiita kaa labi gjeerbta krieva izspljauts suliigs lamuvaards riita agrumaa, tik paziistama un gaidiita kaa viss cikliskais kas atkaartojas kaa saule austoshaa vai rietoshaa vatever. tas ir viens no tiem staastiem, kas tik ljoti nepiecieshams, lai dziivotu. tas ir staasts, ko es virpinu sevii, mans monologs, kursh peekshnji novirzaas kaa nejaushs veltiijums kaadam. un tu attopies, tas ir noticis. es raudu uz saviem krustojumiem. laime.