pilsētā ieradies cirks!
erots bija meh. nekā satriecoša, bet kaut kas, ko mazbērniem pastāstīt, būs.
pāris importa pornozvaigznes, kas uz skatuves kratīja cičus un pinčus, un pēc tam par bargu naudu piedāvāja nofočēties kopā ar ikvienu, kas vēlas. resnas (pēc latviešu standartiem) zviedru dūdas, kas pat nebija nekādas pornozvaigznes un neko īpaši nekratīja, bet vienkārši bija pusplikas un par naudu piedāvāja nofočēties ar sevi kopā un - uh! ah! ģeniāli! inovācija!!! - uzdrukāt nofočēto bildi uz tēkrekla. viņas te jau piekto gadu - acīmredzot bizness iet, par spīti tam, ka pēc latviešu standartiem resnas.

labākais, kas tur bija, bija lūk:

preži prikoļnās apdrukātās paciņās;

sieviete ar blogu, uz kuras vizītkartes rakstīts sex bloger, ar vienu g (pieturos pie viedokļa, ka šis vīrietis ir krutāks seksblogeris);

latvijā ražoti ēdami želejpinpji un želejčožas (redzēju un dzirdēju, kā kāda apmeklētāja jautāja, vai klāstā esot arī dibeni, un saņēma atbildi, ka tādi vēl netiekot ražoti);

latvijā ražotas smukas pletnītes un sprādzītes no īstas ādas.

tas arī viss, kas man likās ievērības cienīgs.
vēl bija visi rīgas seksšopi ar visām iespējamajām dildām un strapōniem, žurnāls žirafe ar vecajiem numuriem par deviņiem sančo gabalā, kaut kādi haitek superplānie preži, visādas masāžas, šķiet, arī lūpu botoksētāji bija. un vēl visāda tufta ne pa tēmu, kažokādu cepures un pie bērnu ratiem spraužamās feikās numurzīmes ieskaitot.

bija inčīgi pavērot publiku. publika sastāvēja no dažnedažādu vecumu, izglītības līmeņu, sociālo statusu un seksuālo preferenču pāriem un aģinočkām.

karoč - oink!