Man liekas, ka noasiņoja gan. Vismaz tā toreiz runāja visur. Bērnībā dzīvošanu Kauguros es nicināju, bet tagad es to vietu mīlu. Vai gan tā nav saldsērīga un unikāla pieredze pie ģimnāzijas našķu kioska pārkāpt pāri kārtīgai asiņu peļķei, lai varētu nopirkt dienišķo saldējumu? Bet nu tādā vecumā, kad tev vēl pubertāte nav īsti sākusies. Un, nākot mājās vakarā no mākslas vingrošanas (aptuveni desmit gadi), uz viena pleca nest riņķi, bet ar otru roku kabatā cieši turēt asarugāzes baloniņu.