rozes un kaķēni
sajūta, ka man ir kkādi smadzeņu bojājumi (kas pēc nedēļas nogales arī nebūtu nekāds brīnumiņš diženais), kā sāp galva.
piektdien gribēju atvainoties par iepriekšējās sestdienas, hansa kristiana andersana vārdiem sakot, mazliet nepiedienīgo uzvedību, bet, kad satiku attiecīgo personu, bija sasniegta jau tāda litrāža, ka neko diži piedienīgāku arī šoreizīt nevarēju noorganizēt.

skaidrā vieglāk būt iedomīgam.