oh you sweet devil
Ziniet, ir tādi cilvēki, kas velkas jums pakaļ gadiem. Jūs viņus nesatiekat, sen neesat runājuši, vairs nemaz neesat draugi, patiesībā - nekad neesat bijusi draugi. Taču viņi kaut kādā veidā bija parādījušies jūsu dzīvē, un lai arī fiziski un telpiski neesat vairs saistīti, viņi tik un tā ir omulīgi iekārtojušies jūsu galvā, un laiku pa laikam ieslēdz galda lampu savā stūrītī - hei, atceries mani?
Un ar visu šo soctīklu kultūru nemaz jau arī nevajag satikt, lai sekotu līdzi viņu dzīvēm, kur nu vēl ja viņi ir savas jomas profiņi, par kuriem daudz raksta, taisa raidījumus un visās malās saliek fočenes.

Un tad ir es.
Un es stalkoju.
Vai man vajadzētu justies slikti?

Oh you sweet devil. And another one. And you too.