Margarethe ([info]traai) rakstīja,
@ 2010-07-10 18:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tā kā uznāk un pāriet tik ātri un lēni bez gala
Vienkārši gribu atcerēties, ka reiz ir bijusi tāda diena, kad es ballītē varēju sēdēt maliņā viena pati, un izbaudīt to. Un tajā pat laikā nejutos necik sliktāk uzturot šādas tādas nenopietnas papļāpāšanas, un arī dažu biedru mēģinājumi iemest mani ledus aukstā ūdenī ar visām drēbēm, vai, piemēram, mēģinājumi ielikt mani kartona kastē arī nebija izbojājuši tās dienas iekšējo mieru un apmierinātību, šķiet, ar pilnīgi visu.
Samierināšanās ir ļoti mokošs un ilgstošs process, bet dažās situācijās, tas tā ir vienīgā iespēja.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?