Un vai tev ir labi tur, kur tu esi?
Es nevaru saprast tikai vienu lietu - vai man ir labi tur, kur es esmu?
Ar to es domāju, piemēram, manas izklaides. Vai man patīk 5dienas un 6dienas vakarus pavadīt vienā no trīm pirtīm spēlējot galda spēles vai skatoties filmas. Nedzerot, bet skatoties kā pamazām piedzerās pārējie.
Reizi mēnesī aizbraukt uz kino, un pēc filmas uzreiz doties mājās. Reizi mēnesī izmantot kādu citu izklaides iespēju, piemēram Žagarkalnu.
Aptuveni reizi divos mēnešos atļauties piedzerties pašai, vai vismaz iedzert vairāk.
Nav jau slikti, protams, ļoti taupīgi un mājīgi.
Bet es neiznu, vai man patīk nezināt neko vairāk. Vai man patīk nekad nebraukt uz Rīgu, nekad neiet vienkārši kaut kur pasēdēt un iedzert. Vai man patīk neiznāt par jaunām vietām Rīgā, par jauniem cilvēkiem ārpus Ādažiem.
Tagad es mazliet sāku saprast, kāpēc man nekad iepriekš nav bijusi tāda sava kompānija, kāda man ir tagad. Es nogurstu no vienveidības, es nevaru sēdēt vienā vietā. Un tad viss sāk elpot manu gaisu - vieni un tie paši cilvēki, vieni un tie paši notikumi, vienas un tās pašas sarunas. Viss kā pēc saraksta, viss tāds saplānots un ieplānots. Man liekas, es tā ilgstoši nevaru.
Un es nesaprotu, ko man ar to visu tagad darīt.