sarunas ar saturu
H.: (...)nu kaut kādā ziņā man laikam vienalga, es varētu arī rīt sapakoties un braukt uz Dagdu, ja man teiktu, ka tur ir sarunāts naktssarga darbs un vienistabas dzīvoklis.vienkārši vēlme nomainīt vidi.

M.: man tieši ir bail mainīt jebko savā dzīvē šobrīd. cilvēkus, vietas, lietas, pie kurām esmu pieradusi.
jo apzinos, kas tas ir kā mainīt zoodārzu. un vienkārši neiedzīvoties tur. nevaru atrast citu salīdzinājumu cilvēkiem šajā valstī. šobrīd. pati nesapotu, kopš kura laika esmu tāda gļēvule. es tachu biju tīri stipra meitene.

H.: bet ir,ir jāmaina.ieradums pret vietām, pret cilvēkiem, tas ne ar ko labu nebeigsies, ja tas sāks kalpot kā attaisnojums atturēties no pārmaiņām.
jo vietas un cilvēki agri vai vēlu paši tevi pamet.un var gadīties, ka tajā brīdī ko mainīt tev par labu ir vai nu pārāk grūti vai vairs neiespējami. (...)

M.: (...) kā sunim ir ģimene un sava vieta uz viņu dīvana, tā arī man ir sava kompānija ar vietu tajā. un man ir bail to zaudēt, jo esmu tik daudz klejojusi apkārt..