tāda sajūta, ka tam nekad nepienāks gals
tā ir tāda kā pretreakcija. jo viarāk tu saproti, ka ir jāmācās, jo sūdīgāk sanāk.
un mana sirdsapziņa mani drīz nobeigs. tā pārmetoši skatās uz mani ik reizi, kad es aizmiegu pa dienu pie grāmatām, kad es jau naktī eju gulēt, kad es taisu vaļā garāžu, lai izbrauktu mazu aplīti ar riteni, kad es žēlīgām acīm eju garām TV un kad kārtējo reizi eju pārbaudīt ledusskapja saturu.