labi, pietiek.
šeit ir tā, ka nevar atklāti runāt. nevar paņemt un atklāti izklachoties līdz nokrīt mēle un izkalst rīkle. nav jau tā, ka es būtu galvenā klachu bāba rajonā, bet reizēm tik ļoti gribās par kādu parunāt, papriecāties vai tieši padusmoties, bet vinmēr un visur jāpiedomā pie tā, ko saki, jo tas noteikt izrādīsies kādam māsa vai brālens, vai bijušais puisis, vai bērnības draudzene vai kursabiedrs.
es šobrīd izklausos pavisam stulbi, jā, bet es nezinu, baigi iekrājies šitais te.

vēl, es noskatījos Seven Pounds. kārtējo reizi apstiprinājās Toma teiktais - man nav sirds. ne silts ne auksts no tās "sirdi plosošās" filmas.