tādas nu vakara atklāsmes.
Patiesībā, es ļoti augstu novērtēju katu uzaicinājumu kaut kur aiziet vai kaut ko padarīt. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks piedāvā kādu grandiozu braucienu uz kaut kurieni, vai pats grib vienkārši atnākt pie manis ciemos. Man ir neizsakāmi liels prieks, kad kāds atceras par mani. Tā ir fantastiska sajūta, ko varbūt ne katrs spēj tik ļoti izjust.
Acīmredzot, es pārāk ilgi sēdēju tādas vientuļnieces lomā, kura principā, jau pati bija atteikusies no saviem draugiem visādu tizlu, un beigu beigās, nekam nederīgu attiecību dēļ. Tā lūk, tā būs tāda mācība, cerams.