pársteigumi 2009
dienas plāns.
pamosties un lēnā garā taisīties uz darbu, pie tam vēl tik ļoti lēnā, lai varētu skriet uz pieturu.
tālāk, nomest savu fotosomu zemē, pie tam vēl tā, lai viņa nokrīt uz objektīva.
tad, konstatēt ne tikai to, ka ir sasists filtrs, bet arī to, ka becha iz izlādējusies, un lādētājs, protams, ir palicis mājās.
tad ir divi varianti - krist panikā un nekrist panikā. šoreiz gan nolēmu nekur nekrist, un mēģināt labot sitāciju. Respektīvi, cerēt, ka šī pasaule vēl nav aprijusi pati sevi, un vēl ir palikuši cilvēki, kas zin vārda "izpalīdzēt" nozīmi.
tad nu 10min laikā savācu sev glābējkomandu no 3 cilvēkiem, kur viens vāca detaļas manās mājas, otrs iedeva savu fotoaparātu, ja nu ne tikai filtrs ir saplīsis, un trešais, kas to visu atveda man uz darbu.
kad batarejkas ir uzlādētas, un ir skaidrs, ka gan manai kamerai, gan objektīvam viss tomēr ir kārtībā, ir skaidrs, ka uzraksts NO CF arī liecina par to, ka nav kartes ne tikai kamerā, bet nekur vispār nav.
labi, ir tacu otra kamera, bet tas jau atkal nebūs stāsts par Margaritu, ja te visas nelaimes beigsies. Tai kamerai nevar uzmaukt nedz palaidēju, nedz sinhronvadu. bet kaut kā jau jāstrādā arī ir. tā nu es visādi centos izkļūt no situācijas ar iebūvētās zibenes aizlīmēšanu, sasiešanu un pārsiešanu.