pēdējā pusgada uzdzīvīte man ir iemācījusi izbaudīt mirkļus.
vakar runājām par to, ka gribēto padzīvot pa-dārgo. ka neivs to dzīvi tā "izdzīvot" bet izbaudīt.

mums piezvana, un pavēles izteiksmē liek saģērbties un iznākt ārā, neko nepaskaidrojot.skazano - sdelano. beigu beigās četrtā apgiezām kājām gaisā vietējās krutās viesnīcas svimingpūlus end džakūzī. un saprotiet, pēc tā visa, braukšana uz lekcijām vēl normālā žvingulī tāds nieks vien likās.

spontanitāte, mans draugs.