kas tad īsti notiek.
vispār esmu jau aizmirsusi kas jādara, kas jāsaka un kas jāvelk mugurā ejot vakarā pastaigāties ar puisi. vakar sevi pieķēru pie aptuveni -nafig tu šito stāsti? un vispār šeit viss ir pārāk saputrojies, un viņi visi ir pārak daudz, un vēl ir visādas viņas un tādā garā, un man baigi gribās no šejienes prom, lai nebaumo. Jā, sito vietu ir pārņēmusi baumu epidēmija, un es nekādā veidā nevaru no tā visa atkratīties, jo gribot negribot, esmu nonākusi gandrīz pašā epicentrā.

vispār es šausmīgi gribu kaut kur strādāt, un dzīvot viena. jā jā.